Igaunijas amatpersonas ir noraidījušas Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikumus par iespējamiem Krievijas draudiem Baltijas valstīm. Tallina norāda, ka pašlaik nav nekādu pierādījumu par militāru spēku koncentrēšanu pie NATO robežām.
Šāda viedokļu apmaiņa izgaismo atšķirīgo situācijas redzējumu starp Kijivu un tās tuvākajiem sabiedrotajiem. Igaunijas diplomāti uzskata, ka nepamatoti brīdinājumi drīzāk palīdz Krievijas propagandai, nevis stiprina kopējo drošību.
Zelenska brīdinājumi un šaubas par NATO
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nesenā intervijā pieļāva, ka Krievija varētu gatavot jaunu mobilizācijas vilni. Viņaprāt, interneta ierobežojumi Krievijā tiek ieviesti ne tikai cenzūras dēļ, bet lai slēptu gatavošanos plašam uzbrukumam. Prezidents pieļāva, ka šis trieciens varētu tikt vērsts vai nu pret Ukrainu, vai pat Baltijas valstīm.
Zelenskis arī publiski apšaubīja, vai visas NATO dalībvalstis būtu gatavas steigties palīgā Baltijai. Viņš norādīja, ka aliansei nebūtu citas izvēles kā rīkoties, lai tā vispār turpinātu pastāvēt, taču viņa teiktajā bija jūtams skeptisks tonis par vienotu un tūlītēju reakciju. Šādi izteikumi Tallinā tika uztverti kā nevajadzīga spriedzes radīšana situācijā, kurā alianse mēģina demonstrēt maksimālu stabilitāti.
Igaunijas ārlietu ministra stingrā atbilde
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna ir tiešs – Igaunijas rīcībā nav nekādu datu, kas apstiprinātu Zelenska bažas. Viņš uzsvēra, ka izlūkdienesti neredz Krievijas karaspēka grupēšanos pie robežām, kas liecinātu par gatavošanos uzbrukumam NATO dalībvalstij. Patiesībā situācija esot pretēja – Krievija pašlaik ir iestrēgusi Ukrainas frontē un saskaras ar nopietnām ekonomiskām grūtībām, kas neļauj tai atvērt jaunu karadarbības zonu.
Ministrs arī norādīja, ka šādi paziņojumi no sabiedroto puses tikai apgrūtina ikdienas sadarbību. Viņš uzskata, ka ir bīstami publiski šaubīties par NATO 5. panta efektivitāti. Lai gan politiskās diskusijas, piemēram, Donalda Trampa izteikumi, var radīt fonu debatēm, alianse joprojām ir spēcīga un reaģēs uz jebkuru apdraudējumu. Cahkna atgādināja, ka Igaunija pati aktīvi stiprina savas aizsardzības spējas un nepaļaujas tikai uz solījumiem.
Kritika par Krievijas naratīvu izmantošanu
Arī Igaunijas parlamenta ārlietu komisijas vadītājs Marko Mihelsons pauda neapmierinātību ar Ukrainas vadības izvēlēto komunikācijas veidu. Viņš atzīmēja, ka šī nav pirmā reize, kad Kijiva izmanto Baltijas valstu kā “nākamo mērķu” tēlu, lai piesaistītu Rietumu uzmanību un palīdzību. Pēc Mihelsona domām, šāda taktika ir divpusējs griezīgs zobens.
Viņš uzskata, ka šādi brīdinājumi patiesībā baro Kremļa propagandu. Krievijai ir izdevīgi parādīt sevi kā neuzvaramu spēku, no kura visi baidās, kamēr Rietumi un Baltija it kā atrodas panikā un atkāpjas. Mihelsons uzsvēra, ka gadījumos, ja ukraiņiem tiešām ir konkrēta informācija par draudiem, ar to būtu jādalās pa slēgtiem diplomātiskiem kanāliem, nevis mediju telpā. Spekulācijas publiskajā vidē nepadara nevienu drošāku, bet tikai rada lieku satraukumu sabiedrībā.
Igaunija turpina stiprināt robežu
Kamēr politiķi strīdas par vārdu izvēli, darbi pie robežas drošības turpinās. Igaunija jau ir sākusi praktisku sagatavošanos Baltijas aizsardzības līnijas izveidei, tostarp tiek būvēti prettanku grāvji un plānoti aizsardzības bunkuri. Tas tiek darīts mierīgi un plānveidīgi, pamatojoties uz pašu reālo draudu novērtējumu, nevis emocionāliem paziņojumiem.
Amatpersonas norāda, ka labākā atbilde uz jebkuru dezinformāciju vai spekulācijām ir gatavība un fakti. Tallina skaidri liek saprast, ka cieša sadarbība ar Ukrainu turpināsies, taču tā prasa arī savstarpēju cieņu pret izlūkdatiem un komunikācijas stilu, lai nejauši nepalīdzētu pretiniekam informatīvajā karā.
